Ikgadējā tautas mūzikas festivāla „Dzīvā mūzika” mērķis ir pārlūkot un aktualizēt Latvijas instrumentu spēles tradīcijas – veicināt zināšanas un izpratni par to daudzveidību, rosināt to saglabāšanu, atjaunošanu un iekļaušanu mūsdienu kultūras norisēs; iepazīstināt ar kaimiņvalstu speciālistu un muzikantu pieredzi. Piedāvāt iespēju festivāla koncertos dzirdēt labākos/savdabīgākos Latvijas tautas mūzikas spēlmaņus – vecmeistarus un tautas mūzikas grupas, kā arī festivāla ārzemju viesus. Festivāla norises mazāk kalpo izklaidējošu koncertu veidošanai, bet nodrošina atraktīvā formā pasniegtu informējošu un izglītojošu saturu.
Pēdējās norises reizēs festivāls līdzās atsevišķu instrumentu spēles tradīciju izpētei ir pievērsies daudzveidīgo instrumentu spēles repertuāra slāņu (folkloras jaunākais slānis ziņģes - 2023, starpkultūru kontakti sadzīves mūzikā - 2024) un citu muzicēšanas aspektu pārlūkošanai. 2025. gada festivāla tēma būs mantotais muzikantu repertuārs - instrumentālā deju mūzika. Tā ir nozīmīgākā pārmantotā muzikantu repertuāra daļa, kas aptver gan mūsdienās labi zināmās folkloras dejas, gan arī daudz plašāko, bet retāk dzirdamo repertuāra daļu, no senākās deju un sadzīves rituālu mūzikas – mazurkām, polkām, maršiem, līdz 20.gs pirmās puses modes dejām - valšiem, fokstrotiem, tūstepiem, tango.
Festivāla norises plānotas 17.-19.oktobrī Ogres novadā un Rīgā un ietvers tradicionālās mūzikas koncertu, vēsturisko deju vakaru, lekcijas un spēles meistarklases, kā arī dalībnieku neformālās aktivitātes ideju apmaiņai un turpmākas sadarbības attīstīšanai.
Festivāla “Dzīvā mūzika” ilgtermiņa mērķis ir apzināt un pētīt pārmantotās muzicēšanas tradīcijas, iepazīstināt ar tām jomā darbojošos un plašāku sabiedrību, veicināt to saglabāšanu un izmantošanu mūsdienu kultūrvidē.
Šī projekta īstermiņa mērķis ir sagatavot un realizēt 2025. gada festivāla norises. Festivāls "Dzīvā mūzika" notiks jau 18. reizi un tā ierastais norišu plāns paredz gan iesaistošas, gan izglītojošas, gan mākslinieciskas un izklaidējošas aktivitātes. Festivālu ievadīs vēsturisko deju (ne danču!) vakars ar Latvijas un ārvalstu grupu piedalīšanos. Galvenais svētku koncerts, kurā iespējami daudzpusīgi atspoguļots pārmantotais repertuārs un tā interpretācijas šoreiz tiek rīkots sadarbībā ar Lielvārdes novada kultūras centru. Nozīmīga festivāla daļa ir izglītojošās lekcijas, kurās dalībnieki un interesenti tiks iepazīstināti ar aplūkojamā repertuāra slāņa avotiem, pētniecības, praktiskās saglabāšanas problēmām Latvijā un kaimiņzemēs. Šajā reizē to papildinās muzikantu meistarklases, kurās ikviens instrumentu spēlmanis varēs paplašināt repertuāra zināšanas. Ne mazāk nozīmīgas ir neformālās norises, savstarpējās sarunas un dalībnieku vakars ar kopīgu muzicēšanu, kas ļauj veidot kontaktus turpmākai sadarbībai, attīstīt idejas darbam ar tradīciju atjaunošanu un saglabāšanu.
Festivāla norises pavadīs izvērsta informatīvā kampaņa pirms un pēc pasākuma (foto un video fiksācijas). Svētku koncerta un lekciju ieraksts ievērojami palielina aptverto auditoriju Latvijā, diasporas mītņu zemēs, piesaista ārzemju speciālistu uzmanību.
2025.gada festivāla Dzīvā mūzika norišu sagatavošanai ir veicamas sekojošas darbības:
- ziemā/pavasarī dalībnieku sastāva apstiprināšana un precizēšana, lektoru un tēmu precizēšana;
- pavasarī/vasarā norišu vietu piesaiste un apstiprināšana (koncertiem, lekcijām, izmitināšanai u.c.);
- septembrī uzsākta reklāmas kampaņa, festivāla norišu praktiskā sagatavošana (nepieciešamo darbinieku un pakalpojumu piesaiste, programmas, scenāriji utt.);
- 17. – 19.oktobrī festivāla pasākumu norises Ogrē, Lielvārdē un Rīgā;
- novembrī pēcpasākuma publicitāte, video apstrāde un publiskošana, projekta izvērtēšana, maksājumi un atskaites.
Dalībai festivālā uzrunātas tautas mūzikas grupas un individuāli dalībnieki, kuri līdzšinējā darbībā ir mērķtiecīgi apzinājuši un interpretē tradicionālo instrumentālās mūzikas repertuāru (dalībnieku sarakstu skat. pie programmas).
Tiks realizēta kārtējā festivāla “Dzīvā mūzika” norise, šoreiz pievēršoties visai nozīmīgiem, bet līdz šim mazāk apzinātiem instrumentu spēles repertuāra slāņiem un avotiem, rosinot tradicionālās mūzikas interesentus, spēlmaņus, grupas, būtiski paplašināt zināšanas un mūzikas repertuāru, turpinot palielināt interesei par tradicionālo instrumentu spēli un tradicionālās mūzikas praktiskās izmantošanas iespējām.
Festivāla koncertos un meistarklasēs plašāka sabiedrība tiks iepazīstināta ar tradicionālās mūzikas mantojuma daudzveidību, bagātinās pieredzi ar līdzīgo un atšķirīgo kaimiņzemju mūzikas tradīcijās. Tiks izcelti un novērtēti tradicionālās/tautas mūzikas ansambļi un izpildītāji, kas ir apzinājuši un uztur šo repertuāru, padziļinot zināšanas un izpratni par tradicionālo mūziku.
Tiks popularizēta zināšanās balstīta tradicionālo instrumentu un mūzikas repertuāra spēle, kā mūsdienīga, saturīga un aizraujoša mūzikas kultūras daļa, gan uz skatuves un pasākumos, gan kā profesionālās un amatiermuzicēšanas forma. Ansambļu dalībnieki un meistarklašu apmeklētāji gūs ierosmi jaunu mūzikas materiālu meklēšanai, apgūšanai un iekļaušanai mūzikas programmās.
Neformālajos pasākumos tiks veidoti vērtīgi dalībnieku personīgie kontakti, kas var kalpot par pamatu turpmākai zināšanu apmaiņai un sadarbības projektiem.
Tiks sagatavoti un realizēti saturīgi un krāšņi svētki visiem tradicionālās kultūras un tautas mūzikas cienītājiem.
Projektu realizē biedrība „Skaņumāja”, organizācija ar vairāk nekā 18 gadu pieredzi tradicionālās kultūras un izglītības pasākumu rīkošanā, t.sk. veidojuši norises valstiska līmeņa pasākumos – Vispārējos Dziesmu un deju svētkos un folkloras festivālā “Baltica”. Ik gadus plāno un īsteno vairākus tradicionālās kultūras pasākumus, izglītības aktivitātes, starptautiskās sadarbības projektus (skat. www.muzikanti.lv un facebook.com/skanumaja). Festivāla “Dzīvā mūzika” projektu biedrība īsteno kopš 2006. Projekta vadītāja Sandra Lipska - pasākuma koordinēšana, līdzekļu piesaiste un aprite, pakalpojumu piesaiste un koordinēšana, grāmatvedības un finanšu dokumentācija. Festivāla koncepcijas autors etnomuzikologs Ilmārs Pumpurs - koncertu programmu, lekciju plāna izveide, dalībnieku atlase un piesaistīšana. Mārketinga aktivitāšu speciāliste Austra Eriņa - mārketinga plāns, relīzes, informācijas sagatavošana un ievietošana sociālajos tīklos.
Sadarbības partneri, norišu vietas – Ogres pilsētas kultūras centrs, Lielvārdes kultūras centrs, Pārdaugavas kultūras iestāžu apvienība, Imantas kultūras centrs. Nozīmīgs rīkotāju resurss ir ilgākā laika posmā izveidotie starptautiskie kontakti, kas ļauj nodrošināt mērķtiecīgu festivāla tēmai atbilstošu ārvalstu dalībnieku, mūziķu un lektoru piesaisti.
Mērķauditorija un mārketinga aktivitātes. Festivāla pasākumi ir paredzēti un pieejami visplašākajai auditorijai - tradicionālās kultūras un tautas mūzikas interesentiem. Norišu vietas Ogres novadā un Rīgā ir izvēlētas, lai nodrošinātu iespējami plašas apmeklēšanas iespējas, t.sk. ērti sasniedzamas ar personīgo un sabiedrisko transportu citu novadu innteresentiem. Lekciju un meistarklašu daļa īpaši adresēta tradicionālas kultūras speciālistiem, folkloras un tautas mūzikas kolektīvu vadītājiem un dalībniekiem.
Festivāla klātienes koncertus apmeklē 200-300 klausītāju, lekcijas – vairāki desmiti interesentu, lekciju un koncertu video, publicitātes un pēcpasākuma publicitātes materiāli interneta vidē sasniedz vairākus tūkstošus sekotāju, t.sk. diasporas pārstāvjus un interesentus ārvalstīs.
Visi plānotie pasākumi ir bez maksas. Reklāmu par pasākumu paredzēts izplatīt g.k. interneta vidē ar video sižetiem, relīzēm un grafisko reklāmu biedrības, draudzīgu organizāciju un partneru mājaslapās, ar kampaņu sociālajos tīklos. Sagatavoto preses relīzi paredzēts izplatīt plašsaziņas līdzekļiem, īpaši uzrunājot TV un LR. Reklāmas plakāti tiks izvietoti norišu vietās.
VKKF PPS