Projekts "RIGA IFF komandas radošie braucieni uz Roterdamas un Berlīnes starptautiskajiem kinofestivāliem"
Rīgas Starptautiskais kino festivāls
RIGA IFF komandas radošie braucieni uz Roterdamas un Berlīnes starptautiskajiem kinofestivāliem
FILMU MĀKSLAS NOZARE. 2021.gada 3.projektu konkurss
4 000.00 EUR
26.01.2022
16.02.2022
Projekta apraksts
No 2022. gada 26.01. līdz 6.02. norisināsies ikgadējais Roterdamas Starptautiskais kinofestivāls (IFFR). Tā apmeklējums ļauj gūt plašu ieskatu jaunākajā Āzijas, Dienvidamerikas, kā arī Ziemeļvalstu un Krievijas autorkino. Roterdamas programmā bieži nokļūst filmas, kas nesen vai pat vienlaikus tiek pirmizrādītas Sandensas kino festivālā – vairumā gadījumu citos Eiropas kino festivālos tās nenonāk. Šie aspekti nosaka RIGA IFF komandas interesi par IFFR apmeklējumu, strādājot pie RIGA IFF kino programmas izveides. Tāpat gan 2020. gada klātienes, gan 2021. gada virtuālais IFFR apmeklējums izrādījušies ļoti veiksmīgi tieši kino veidotāju aizsniedzamības kontekstā, kas vēlāk rezultējas gan intervijās, gan citās sadarbības formās. Savukārt 2022. gada 10.–20.02. norisināsies 72. Berlīnes Starptautiskais kinofestivāls. Plānojam to apmeklēt, lai vienkopus gūtu plašu ieskatu īpaši Austrumeiropas un Centrāleiropas jaunākajās filmās, kā arī tiktos ar dažādu starptautisku institūciju un kino izplatīšanas kompāniju pārstāvjiem, īpaši Eiropas kino tirgus jeb EFM ietvaros. Iegūtā informācija un sakari sniedz nenovērtējamu ieguldījumu, strādājot pie RIGA IFF apjomīgās kino programmas izveides, īpaši FOUND IN BERLINALE skates, kurā tiek iekļauti spilgtākie Berlināles programmas vācu kino darbi, kā arī pie bērnu filmu programmas KIDS' REEL un jaunajām tehnoloģijām veltītās programmas RIGA IFF EXTENDED REALITIES. Roterdamas un Berlīnes SKF apmeklējumi ir nozīmīgi gada kontekstā arī tādēļ, ka iespēja atlasīt filmas festivālam jau gada sākumā sniedz lielāku fleksibilitāti darbā ar finansējuma piesaisti filmu pārstāvju atvešanai uz Rīgu – šajā procesā atbalstu sniedz ārvalstu vēstniecības un kultūras institūti, kuriem informācija par gada aktivitātēm nepieciešama laicīgi.
IFFR, kurš jau kopš dibināšanas 1972. gadā izceļas ar drosmīgu un atšķirīgu programmu, iestājoties gan par jauno, gan jau ilgstoši strādājošo režisoru mākslinieciskajiem meklējumiem, viennozīmīgi ir bijis RIGA IFF orientieris, gan tā izveides brīdī, gan arī vēlāk. Roterdamas SKF pierāda, ka arī kino, kas neiekļaujas pamatstraumes kinoteātru repertuāros, var būt saistošs plašai publikai. Līdzīgi kā IFFR, arī RIGA IFF komanda tic tam, ka kino veicina inteliģentas, kritiski domājošas un atvērtas sabiedrības attīstību. Kino festivālam ir pa spēkam paplašināt telpu, kurā spēj līdzāspastāvēt, un tiek svinētas dažādas, tostarp arī izteikti drosmīgas un inovatīvas kino formas. Lai gūtu iespaidu aktuālajās norisēs šādā kino, IFFR ir nozīmīgs ikgadējā festivālu apmeklējumu kalendāra pieturpunkts. Mainoties kino festivālu filmu atlases praksei, arīdzan RIGA IFF kļuvis par nelielu kino izplatītāju, un sarunas par izplatīšanā iegūstamajām filmām (par kuru izrādīšanu festivālā citādi vienoties nebūtu iespējams) vairumā gadījumu notiek tieši festivālu filmu tirgos – pateicoties šai iespējai Latvijā – vispims kinofestivāla programmā, un pēc tam arī regulārajā repertuārā nonāk vadošajos Eiropas kinofestivālos apbalvotas filmas, kas spēj piesaistīt skatītāju arī ne-pamatstraumes kino aktualitātēm. Viens no projekta būtiskiem mērķiem ir atgriezeniskās saites ar publiku veidošana arī ārpus festivāla, pēc tā norises, ar RIGA IFF zīmolu izrādot filmas gan Rīgas kinoteātros, gan arī citviet, Latvijas reģionos. Nenoliedzami būtisks projekta uzdevums ir kvalitatīva satura par aktuālo starptautisko kino radīšana Latvijas medijos.
Roterdamas festivālā ir plānots pieteikties vienai preses (Sonorai Brokai) un divām industrijas (Lienei Treimanei un Paulai Bērziņai) akreditācijām, kas ļautu festivāla kuratora uzdevumus apvienot arī ar dažādām intervijām ar kino veidotājiem, kā arī pārstāvēt festivālu industrijai paredzētos notikumos, piemēram, iepazīstot topošos kino projektus.
Berlināles festivāla ietvaros plānojam pieteikties vienai EFM (Lienei Treimainei), kā arī divām preses (Sonorai Brokai un Kristīnei Simsonei) akreditācijām. Eiropas filmu tirgus ierasti pulcē ievērojamu skaitu kinoprofesionāļu, tādēļ EFM akreditācija sniedz iespēju tikties kā ar esošajiem sadarbības partneriem – dažādiem festivāliem, kino institūtiem, un kino izplatītājiem, tā arī dibināt jaunus kontaktus turpmākai sadarbībai. Berlīnes EFM Latvijas stendā pieejama informācija par RIGA IFF, par pilnmetrāžas un īsmetrāžas konkursiem, kā arī mūsu kontaktinformācija, attiecīgi ar tiem kino profesionāļiem, kas izrādījuši interesi par festivālu, iespējams tikties jau turpat, Berlīnē. Savukārt Berlināles preses akreditācijas nodrošina visraitāko piekļuvi aktuālajiem konkursu seansiem, kā arī iespēju intervēt kino veidotājus. Brauciens uz IFFR plānots no 28. janvāra līdz 2. februārim, bet uz Berlīnes SKF – no 10. līdz 17. februārim.
Veidojot festivāla programmu, kuratoru grupa veic rūpīgu izpēti sevi interesējošā reģiona ietvaros, pētot neatkarīgo autoru, kino skolu un nacionālo festivālu materiālus, lūkojoties īsfilmu aģentūru un citu festivālu industrijas platformās, ne vien "ķerot" skaļāko, kas gada laikā noticis Eiropas un pasaules kino, bet arī domājot par jēgpilnu un vienotu pieredzi skatītājam festivālā. RIGA IFF programmas veidošana paredz kuratoru klātbūtni vadošajos Eiropas kino festivālos, filmu pasaules pirmizrāžu apmeklēšanu un tūlītēju pieteikšanos uz to izrādīšanas tiesībām. Attiecīgi, jau vēlāk šīs filmas nonāks RIGA IFF programmā, kā arī kinoteātru, TV un VOD repertuāros. Kinofestivālu iespaidi jau ierasti tiks atspoguļoti raidījumā par kino “Piejūras klimats” Latvijas Radio 3 Klasika programmā, kā arī kādā no drukātajiem un virtuālajiem medijiem, ar kuriem kuratores sadarbojas kā autores: nedēļas žurnālā “IR”, žurnālā “Klubs”, “Kinoraksti”, un citviet. Šogad RIGA IFF konkursu žūrijās redzēsim, piemēram, Minskas kinofestivāla “Listapad” radošo direktoru Igoru Sukmanovu un Leo Seosanto, kurš bijis kurators Roterdamas Starptautiskajā kinofestivālā, bet šobrīd darbojas filmu atlases departamentā Kannu kinofestivāla paralēlskatē “Critics’ Week”. Šos profesionāļus esam sastapušas, un uzrunājušas dalībai žūrijā tieši festivālos. Arī plānotajos braucienos īpaša uzmanība tiks pievērsta nākamā gada RIGA IFF žūrijas locekļu, ekspertu un citu festivāla industrijas programmas potenciālo dalībnieku uzrunāšanai. Ietekmīgu festivālu pārstāvju un Eiropas kino nozares institūciju pārstāvju iekļaušana RIGA IFF žūrijā dod iespēju pievērst uzmanību arī Latvijas kino jau pastāvošajai un potenciālajai starptautiskajai sadarbībai.
Festivāla vadītāja: Liene Treimane
Pieredzējusi kultūras, mūzikas un mākslas pasākumu producente; vada festivālu kopš 2015. gada
Festivāla radošā direktore: Sonora Broka
Pieredzējusi kino programmu veidotāja Rīgas Starptautiskā kino foruma “Arsenāls”, kā arī RIGA IFF komandas sastāvā; vada festivāla filmu programmas izveidi
RIGA IFF FORUM koordinatore, festivāla filmu izpaltīšanas departamenta vadītāja: Paula Bērziņa
Kultūras pasākumu producente, projektu vadītāja un filmu izplatītāja, šobrīd – arī viena no kinoteātra Kino Bize vadītājām.
Programmu KIDS' REEL un RIGA IFF EXTENDED REALITIES kuratore: Kristīne Simsone
Lilles Universitāti Francijā absolvējusi kino žurnāliste un kuratore, kuras darbības lauks aptver audiovizuālās izglītības veicināšanu.
Projekta plānotā mērķaudtorija ietver vairākus segmentus- tie ir RIGA IFF apmeklētāji, kultūras mediju lasītāji, kā arī RIGA IFF izplatīto filmu seansu regulārajā kinoteātru repertuārā apmeklētāji. 2020. gadā, saskaroties ar nepieredzētiem izaicinājumiem starptautiskajā tirgū un vietējiem ierobežojumiem, RIGA IFF sasniedza 2018. gadam līdzvērtīgu 22 274 apmeklētāju skaitu. Apstākļos, kad jāmaina gan esošās auditorijas paradumi, gan jācīnās par filmu straumēšanu iecienījušo auditoriju Rīgā un visā Latvijā, festivāls ir pierādījis spēju turpināt paplašināt Eiropas kino valodā ieinteresēto skatītāju loku. Pielāgojoties apstākļiem, 10 540 apmeklētāju tika sasniegti tiešsaistes seansos – Latvijas kinofestivāliem līdz šim nepieredzēts apmeklējums – un 5 664 klātienē. 25% no tiešsaistes seansu apmeklētāiem atradās ārpus Rīgas – tajā skaitā Jūrmalā, Ogrē, Liepājā un Valmierā. Publisko notikumu apmeklējums saglabājās līdzīgs 2019. gadam, taču šoreiz 6 070 viesiem apmeklējot festivālu tiešsaistē. Akreditēto industrijas viesu skaits ir līdz šim augstākais un četrkārt pārsniedz 2018. gada rādītājus, sasniedzot 824 starptautisku viesu dalību festivālā. Festivālu apmeklēja arī 480 vietējie nozares profesionāļi un mediju pārstāvji. Vēl vairāk pieslēdzās tiešsaistes norisēm, kas bija brīvi pieejamas visiem interesentiem. Lai gan ārzemju viesiem festivālu apmeklēt nebija iespējams, tika rasts risinājums kā auditorijai sastapt filmu veidotājus: festivāls nodrošināja 33 atpazīstamu filmu režisoru sagatavotu filmu ievadvārdu izrādīšanu pirms klātienes un tiešsaistes kino seansiem. Auditorijas pieaugums ir nodrošināts katru gadu attīstot un pielāgojot festivāla programmas struktūru, izmantojot RIGA IFF kā stabila zīmola priekšrocību.
VKKF PPS