Projekta ietvaros paredzēts radīt 15 minūtes garu mūzikas teātra žanram tuvojošos kompozīciju diviem izpildītājiem - vokālistei Helēnai Sorokinai un sitaminstrumentālistam Guntaram Freibergam. Kompozīcijas iecere centrējas ap konceptu, kurā divu izpildītāju sastāvs tiek transformēts par lielizmēra ansambli. Lai gan uz skatuves darbojas divi mūziķi, skaniskais rezultāts rada iespaidu, ka mūziku spēlē plašs ansamblis. Tas tiks panākts, instrumentācijā iesaistot dažādus objektus un instrumentus, kurus vairākkārtīgi var “iedarbināt” abi izpildītāji. Tā kā balss ir skaņas avots, kuru var izmantot abi izpildītāji, un tieši tāpat, arī objektus var “iedarbināt” abi izpildītāji, tiek nonivelēta robeža starp abu mūziķu specializāciju, un, darba centrā izvirzās skaņas radīšanas meklējumi, kas nav piesaistāmi tradicionālai klasiskās mūzikas izpratnei par mūziķu lomu un kompozīcijas izpildīšanu. Līdz ar to arī darba partitūra nav skatāma kā kompozīcija balsij un perkusijām, bet gan kā darbs vairākiem skaņu objektiem un to transformācijai stundas ceturkšņa garumā. Projektā svarīga arī dramaturģijas attīstība. Līdztekus skaņas attīstībai darba garumā, attīstās arī konotācijas, ko rada iesaistītie objekti un to attiecības ar izpildītājiem. Projekts ir cieši saistīts ar telpas iesaisti kompozīcijas rašanās procesā, strādājot ar tādiem parametriem kā objektu izvietojums telpā, mūziķu pārvietošanās cauri telpai, kā arī publikas un izpildītāju savstarpējās attiecības.
Kompozīcijas pirmizrāde paredzēta festivālā Latvijas Jaunās mūzikas dienas 2027. Projekts tiks radīts ar papildiespējām, kā darbu izpildīt dažādās telpās un atskaņojuma situācijās, lai nodrošinātu kompozīcijas tālāko ceļu pēc pirmatskaņojuma.
Projekta īstermiņa mērķi 1) Radīt kompozīciju diviem izpildītājiem, kuri skaņdarba ietvaros transformējas par “ liela sastāva ansambli” 2) Veikt māksliniecisku pētījumu par objektu iesaisti muzikālā kompozīcijā 3) Radīt jaundarbu prominentiem laikmetīgajiem izpildītājiem, līdz ar to atbalstot un kultivējot Latvijas laikmetīgās mūzikas ainu. 4) Radīt eksperimentālas un telpiskās mūzikas kompozīciju, kura palīdz attīstīt šīs kompozīcijas nozari Latvijā. 5)Radīt jaundarbu, kur Rīgas skaņu aina tiek ietverta kā daļa no kompozīcijas 6) Veikt māksliniecisko pētījumu par mūzikas kompozīciju, kura balansē starp koncertmūziku un mūzikas teātri.
Projekta ilgtermiņa mērķi 1) Popularizēt un atbalstīt eksperimnetālās un telpiskās mūzikas klātbūtni Latvijas kultūrtelpā. 2) Veidot jaunas sadarbības un radošās iespējas Latvijā. 3) Nostiprināt savu radošo redzējumu un attīstīties tālāk kā komponistei. 4)Iekļaut kompozīcijas tapšanas procesā atrastos atklājumus lielākā mūzikas teātra izrādē.
Uzdevumi : 1) Eksperimentēt ar objektiem kā skaņas avotiem, telpiskas mūzikas parametriem, kā arī ar konceptuālas mūzikas parametriem 2) Radīt partitūru 15 minūtes garai muzikālai kompozīcijai, kura, lai gan rakstīta diviem izpildītājiem, vienlaikus liek skanēt daudziem skaņas avotiem. 3) Būt kontaktā ar izpildītājiem un pētīt atsevišķas instrumentālās iespējas
4) Veikt eksperimentus saistībā ar telpas un mūziķu izvietojuma attiecībām, novērot kā šis parametrs ietekmē muzikālos procesus. 5)Piedalīties laikmetīgās mūzikas popularizēšanā un eksperimentālā attīstībā 6) Veidot tālākejošas sadarbības un radošās apmaiņas ar mūziķiem, tādejādi bagātinot projektā iesaistīto profesionāļu pieredzi.
Darbības programma pie šī projekta ir paredzēta ļoti intensīva. Tās ilgums ir 2,5 mēneši, kuras laikā tiek radīta 15 minūtes gara eksperimentāla mūzikas teātra žanram tuva kompozīcija diviem izpildītājiem ,kuri skaņdarba gaitā morfējas uz liela ansambļa skanējumu. Plānoju pie šī darba pievērsties ar pilnu laika atdevi no 2026. gada decembra līdz nākamā paša gada februāra vidum. Darbības programmu var sadalīt 3 fāzēs : 1 mēnesis tiks veltīts skiču veidošanai, materiāla apzināšanai, objektu un instrumentu praktiskai pārbaudei, saziņai ar izpildītājmāksliniekiem, kā arī intensīvai koncepta izpētei. 2 mēnesis tiks veltīts materiāla attīstīšanai, organizēšanai, kā partitūras izrakstīšanai. Atlikušās divas nedēļas tiks veltītas leģendas izveidei, kā arī mikrodetaļu koriģēšanai partitūrā.
1)Tiks radīts skaņdarbs diviem izpildītājiem kuri ieskandina telpu tā, it kā tajā atrastos lielizmēra ansamblis 2) Tiks radīts jaundarbs, kurā izkoptas un attīstītas komponistes laikmetīgās kompozīcijas iemaņas un stratēģijas 2) Tiks radīts eksperimentāls telpiskās mūzikas un mūzikas teātra paraugs, attīstot šīs laikmetīgās kompozīcijas ievirzes attīstību Latvijā. 3) Skaņdarbs tiks pirmatskaņots Latvijas Jaunajās Mūzikas dienās, tādejādi palīdzot festivalām izcelties kā eksperimentālam laikmetīgas mūzikas virzītājam Latvijā 4) Tiks veidota sadarbība starp mūziķiem un komponisti, kopā savedot māksliniekus, kuri jau ilglaicīgi ir pētījuši un darbojušies eksperimentālās mūzikas laukā.
Elizabete Beāte Rudzinska (1997) ir jaunās paaudzes latviešu komponiste. Kompozīcijas bakalaura un maģistra grādu ieguvusi Amsterdamas Konservatorijā, studējot pie Vima Henderiksa (Wim Henderickx), Ričarda Eirsa (Richard Ayres) un Maijas Verlākas (Maya Verlaak). Elizabetes mūzika atskaņota Latvijā un ārvalstīs, tostarp koncertzālēs Orgelpark, Muziekgebouw un Concertgebouw Recital Hall. Viņa komponējusi mūziku Nīderlandes Filmu muzeja EYE Film Museum filmām, kopumā radot mūziku 12 mēmajām filmām no muzeja kolekcijas. 2022. gadā Elizabete saņēma Young Art Support Amsterdam titulu un balvu. 2024. gadā viņa tika apbalvota ar BUMA New Music Incentive. Elizabetes kompozīcijas bieži rakstītas netipiskiem ansambļu sastāviem, instrumentācijā iekļaujot ikdienas objektus un ikdienišķus procesus. 2026. gada rudenī Elizabete ir rezidējošā komponiste Kipras laikmetīgās mūzikas festivālā Nicosia Ludic Lab.
Latvijas Jaunās Mūzikas dienas ir laikmetīgās mūzikas festivāls, kas atbalsta lativešu komponistu jaunrades attīstību Latvijā.
Helēna Sorokina ir starptautiski atzīta vokāliste , kura izcili interpretē laikmetīgo mūziku. Guntars Freibergs ir latviešu situmninstrumentālists, kurš aktīvi darbojas klasiskās un laikmetīgās mūzikas nozarē.
Plānotā mērķauditorija ir : 1) laikmetīgās un eksperimentālās mūzikas cienītāji 2) Latvijas Jaunās Mūzikas Dienas festivāla apmeklētāji 3) Rīgas iedzīvotāji 4) Komponistes un izpildītājmākslinieku darbības atbalstītāji. Pirmatskaņojuma ietvaros festivāls atbild par koncerta reklamēšanu un mērķauditorijas aktīvu apzināšanu. Mērķauditorijai nav valodas barjeras, vai vecuma ierobežojuma.
VKKF PPS