"Akmenī iekapsulētais laiks" - ir skaņdarbs (flautai, saksofonam, klavierēm), kas iecerēts ansamblim "Trio HAI", kura sastāvā Aigars Raumanis, Ilona Meija un Herta Hansena. Šī skaņdarba saturiskā ideja man radās, apmeklējot ģeoloģijas taku Somijā – vietu, kur akmens klājums atklāj senas vulkāna lavas tecējumu. Tas iekapsulējies skaistās, plūstošās un krāsainās līnijās, kas stiepjas pāri klintīm kā sastingusi straume. Monumentāli. Iespaidīgi. Sajūta, kas ved ļoti tālu pagātnē, atgādinot par zemes dziļajiem slāņiem un mūžīgajām kustībām. Arī pie mums laika gaitā ir nonākušas daļiņas no šīm lavas un citām klintīm - tie ir mūsu akmeņi, kuros tik tiešām iekapsulējies laiks.
Šo tēlu un sajūtu vēlos ielikt skaņdarbā klavierēm, saksofonam un flautai, redzot kā šie tembri un salikums ļautu izveidot ļoti īpatnēju kompozīciju, rodot veidus, kā radīt monolītu, slāņiem piepildītu ainu lēnā, slīdošā kustībā, ar neparedzētām, krāšņām, mikrotonālām harmonijām, šīs līnijas pildās un atveras, gluži kā akmens atsedz savu iekšējo pasauli.
Skaņdarba pirmatskaņojums plānots 2026. gada 8. aprīlī JVLMA Jaunajā kamerzālē Trio HAI koncertā ar nosaukumu "No klusuma dūmakas" - latviešu oriģinālmūzika flautai, saksofonam un klavierēm. Hronometrāža - 10 minūtes.
Kā pēdējos gados parasti uzsveru savos pieteikumos - vēlos, lai skaņdarbam ir sava dzīvotspēja, tāpēc, pirmkārt - ansamblis "Trio HAI" iecerējis to iekļaut savās koncertu programmās 2026. gadā. Pēdējā gada laikā ir bijusi pastiprināta interese par maniem darbiem, kuru instrumentācijā ir saksofons, kā arī - tieši interese par šāda trio sastāvu manos darbos. Tad nu beidzot esmu nolēmusi šādu darbu uzrakstīt, jo arī ideja par šāda darba tapšanu ir radusies jau sen un tikusi rosināta no ansambļa puses.
Svarīgi arī - vēlos skaņdarbu ieskaņot, kaut vai pašas veiktu ierakstu, lai tas būtu pieejams audiālai iepazīšanai interesentiem.
1. Iesākumā vēlos apdomāt, iepazīt, analizēt vairākas dažādas tehnikas un meklējumus - kā iegūt pūšaminstrumentu tembra slīdošu skanējumu ar pieskaņām, eksplorēt dziedāšanas un spēlēšanas opcijas uz pūšaminstrumentiem, nepazaudējot spēku, bet saglabājot intensitāti, un varbūt arī pielietot pianista balss opciju, ja tas ir mūziķim pieejams rīks. Saksofona iespējas, īpaši jau balstoties uz iepriekšēju sadarbību ar Aigaru Raumani, man ir zināmākas un tālāk niansēs eksplorējamas. Savukārt flautas iespēju pasaule man ir pavērusies pašai praktizējot dažādu flautu spēlēšanu un eksperimentēšanu uz tām, kā arī eksperimentējot kopā ar flautisti dažādu tehniku meistari Agniju Ābramu. Jā, kopš esmu pievērsusies dažādām flautām, esmu atklājusi jaunus skanējumus un skaņas veidošanas iespējas, kuras vēlos attīstīt tālāk. Klavieres ir manā skatījumā vienmēr krāšņi pielietojams instruments, kuram jau redzu bagātīgu harmoniju piedāvājumu šajā skaņarbā.
2. Tālāk liktu lietā iegūtās idejas un veidotu kompozīcijas uzbūvi - darbs pie skaņdarba radīšanas.
3. Skaņdarba iestudēšana ar mūziķiem.
4. Korekciju veikšana pēc praktiskas skaņdarba izpildīšanas un iestudēšanas.
Projekta īstenošanas rezultātā tiks radīts jauns skaņdarbs flautai, saksofonam un klavierēm, kas bagātinās latviešu oriģinālmūzikas repertuāru. Darba tapšanā akcentēta tembrālo slāņu, netradicionālu tehniku un ansambļa iespēju izpēte, piedāvājot klausītājiem jaunu pieredzi un asociāciju pasauli, kurā iegrimt un līdzdzīvot. Arī šis ir bijis svarīgs faktors manos pēdājos skaņdarbos - stāsts. Un stāsts ir kaut kas tāds, kas daudz vairāk satuvina klausītāju ar šo skaņdarbu, kas nereti var būt grūtāk uztverams, jo ir abstrakts un piepildīts ar netradicionālām tehnikām. Bet tieši stāsts par tēlu un šajā gadījumā arī vietu, kura šo darbu ir ierosinājusi - tas spēj radīt spēcīgāju asociēšanās sajūtu un interesi par skaņdarbu dažādai auditorijai. Redzu arī, ka šis skaņdarbs varētu lieliski iederēties kādās vizuālās instalācijās, kā pavadošs mūzikas materiāls. Piemēram, klinšu, kalnu, alu, akmeņu vidē.
Ilona Meija
Flautiste, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas profesore un rektore. Muzicējusi Latvijas Nacionālajā simfoniskajā orķestrī, Latvijas Nacionālās operas orķestrī un vairāk nekā 15 gadus bijusi Sinfonietta Rīga flautu grupas koncertmeistare. Kā soliste uzstājusies ar vadošajiem Latvijas orķestriem. Koncertējusi dažādos kameransambļos, sadarbojusies ar ievērojamiem Latvijas un Eiropas mūziķiem, piedalījusies ieskaņojumos Latvijā un ārzemēs.
Herta Hansena
Pianiste, JVLMA asociētā profesore, Kameransambļa un klavierpavadījuma klases, kā arī Pūšaminstrumentu katedras koncertmeistare. Viena no aktīvākajām koncertmeistarēm Latvijā, sadarbojusies ar izciliem solistiem, piedalījusies kamermūzikas projektos un pasniegusi meistarklases daudzās Eiropas valstīs, Krievijā un ASV.
2013. gadā saņēmusi Lielo mūzikas balvu par izcilu darbu ansamblī, bet 2018. gadā – JVLMA Gada balvu par pedagoģisko un radošo darbu. Bieži piedalās starptautiskos konkursos kā koncertmeistare, iegūstot arī labākā koncertmeistara atzinības.
Aigars Raumanis
Saksofonists, viens no spilgtākajiem jaunās paaudzes mūziķiem Latvijā. Vairāku starptautisku konkursu laureāts, 2019. gadā ieguvis Lielo mūzikas balvu kā “Gada jaunais mākslinieks”. Studējis J. Mediņa mūzikas vidusskolā pie Oskara Petrauska, JVLMA pie prof. Arta Sīmaņa un Ilonas Meijas, papildinājies Helsinkos un Strasbūrā. Šobrīd studē profesionālajā doktorantūrā. Starptautiski atzīts konkursos: 1. vieta “Stockholm International Music Competition” (2019), Grand Prix “European Saxophone Forum” (2018), 1. vieta “Saxophonia” (2017) u.c. Plašākai publikai pazīstams pēc dalības LTV šovā Radīti mūzikai. Koncertējis ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri, Sinfonietta Rīga, Latvijas Radio bigbendu un citiem kolektīviem.
Mērķauditoriju visdabiskāk iespējams sasniegt caur pašiem mūziķiem – viņi skaņdarbu iekļauj programmā un atdzīvina to koncertā. Savukārt pats skaņdarbs nes stāstu un rada asociācijas, kurās klausītājs var iegrimt un dzīvot līdzi. Mērķauditorija tiek sasniegta caur koncerta notikumu, kā arī - ja darbs tiek publicēts interneta vidē - tad tam var piekļūt arī citi interesenti.
VKKF PPS