Starptautiska zinātniska konference - tīklojums Colloquium Balticum apvieno Baltijas jūras reģiona un sadarbības partneru klasiskos filologus, antīkā kultūrmantojuma pētniekus, izgaismojot un aktualizējot reģionam aktuālas pētniecības tendences kontinuitātē, kā arī, kas jo sevišķi zīmīgi, pievēršoties antīkā kultūrmantojuma recepcijai Baltijas reģionā. Tradicionāli Colloquium Balticum iesaista dažādu paaudžu speciālistus - gan jaunos pētniekus, gan pieredzējušos un starptautisku atzinību guvušos. Tīklojuma pastāvēšanas laikā Colloquium Balticum konferences notikušas Lundā, Zviedrijā (2001, 2003, 2005, 2012, 2018), Greifsvaldē, Vācijā (2002, 2006), Viļņā, Lietuvā (2008, 2011, 2016, 2021), Tartu, Igaunijā (2007, 2015, 2022), Marburgā, Vācijā (2013, 2019) un Rīgā, Latvijā (2004, 2010, 2014). Colloquium Balticum konferenču ietvars licis pamatu vērtīgām pētnieciskām un kultūrmijiedarbes iniciatīvām, kā arī publicētajiem materiāliem. 2024. gada Colloquium Balticum konference Rīgā būs jau divdesmitā tīklojuma pastāvēšanas vēsturē. Latvijā Colloquium Balticum konference pēdējo reizi notikusi nu jau pirms desmit gadiem - 2014. gadā, kad kolokvijs bija viens no aktuālajiem Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas kultūras un zinātnes notikumiem. 2024. gada konference tematiski pievēršas gan lokāli, gan globāli aktuālai tēmai - izpratnei par dabīgo un mākslīgo (latīņu val. naturalia et artificialia) valodā, tekstos, kultūrā (antīkais kultūrmantojums, tā mijiedarbe ar citām kultūrām, tā recepcija lokālajā vidē un tamlīdzīgi). Konceptu naturalia et artificialia savos referātos un diskusijās aktualizēs pētnieki no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Zviedrijas, Vācijas un Polijas, konferencē pulcējot ~ 50 ārzemju viesu (referenti, diskusiju dalībnieki).
Projekta Colloquium Balticum ilgtermiņa mērķi un tos pavadošie uzdevumi: (1) turpināt un attīstīt antīkās pasaules kutūras, klasisko valodu mantojuma un tā recepcijas izziņu (recepcija jo īpaši Baltijas reģionā); (2) rosinot vispārējo interesi, turpināt un attīstīt izzinošu un radošu Baltijas valstu klasiskā mantojuma speciālistu un studentu sadarbību ; (3) potenciāli apkopot pētījumu materiālu publikācijai - dažādu valstu autoru kolektīvai monogrāfijai par mākslas/mākslīgā un dabas/dabiskā attieksmēm un saikni; (4) turpināt izvērst gan pētniecisku, gan populārzinātnisku diskusiju par naturalia/artificialia attieksmēm, savstarpējiem iespaidiem un to lomu sabiedrības un kultūras dzīvē, ieguvumos un zaudējumos mūslaiku aktualitāšu kontekstā (īpaši - mākslīgais intelekts humanitāro zinātņu jomā).
Projekta īstermiņa mērķi un tos pavadošie uzdevumi: (1) organizēt un īstenot Colloquium Balticum 2024 konferences starpdiciplināro programmu, aktualizējot nozīmīgus naturalia/artificialia izpētes aspektus; (2) tikties/tīkloties ar citu valstu kolēģiem, apspriežot 2024. gada Colloquium Balticum tēmu, uzrādot savus pētījumus tās ietvarā, kā arī gūstot tiešu atgriezenisko saiti par tiem; (3) iesaistīt jaunāko pētnieku un interesentu paaudzi konferences zinātniskajā komunikācijā; (4) komunicēt gan starptautiskajai auditorijai, gan plašākai Latvijas auditorijai Colloquium Balticum norisi un rezultātus, to nozīmi kultūrvēstures apgūšanā, izgaismošanā.
Starptautiska zinātniska konference Colloquium Balticum Rigense 2024. Naturalia et artificialia: valoda, teksts, kultūra.
Konferences norises laiks: 2024. gada 17. - 19. oktobris (3 dienas: ceturtdiena, piektdiena, sestdiena). Kā projekta sākums uzrādīts 2024. gada 2. septembris, saprotot, ka, sākot ar šo laiku, paredzami īpaši aktīvi konferences rīkošanas noslēguma darbi (saskaņojumi konferences programmā (pēc nepieciešamības), referātu kopsavilkumu tekstos, informācijas izplatīšana par konferenci, ielūgumu, preses relīzes sagatavošana, izplatīšana u.c.). Plānotās konferences norises vietas: (1) LU vēsturiskā ēka Raiņa bulvārī 19a (Rīga), AULA MINOR un palīgtelpas; (2) LU Zinātņu mājas konferenču zāle ALFA un palīgtelpas (Rīga, Jelgavas iela 3)
Konferences norise plānota klātienē, neparedzētu, objektīvu ārkārtas apstākļu dēļ konference var būt organizētā tiešsaistē (pilnībā vai daļēji).
Konferences saturiskā virzība:
Naturalia/artificialia kā konceptu paredzēts aplūkot gan antīkās senatnes tekstu liecībās, valodas līmenī, kultūrvēsturiskā griezumā, filozofiskās domas skatījumā, vērtējot tiltu starp austrumiem un rietumiem, skatot mitoloģisko paradigmu un tamlīdzīgi, gan pievēršoties šo ideju pārnesei un pārmantojamībai diahroniskā skatījumā. Izpratne par mākslīgo kā pretnostatījumu dabiskajam nav tikai mūsdienu kultūrai raksturīgs lielums, tam paredzēts pievērsties kā pārlaicīgam konceptam ar dažādi interpretējamām izpausmes formām (tostarp jautājums par šobrīd tik aktuālo mākslīgo intelektu). Latvijas delegācijas pārstāvji konferencē pievērsīsies naturalia / artificialia aspektu izpētei Livonijas humānistu tekstos, kā arī Latvijas literārajā kultūrā (starpkultūru saskarē).
Izvērstāka konferences programma ar komentāriem pielikumā.
Paredzamie projekta rezultāti:
(1) īstenota konferences programma, tajā izgaismojot būtiskus antīkā kultūrmantojuma recepcijas aspektus naturalia/artificialia kontekstā starptautiskā vidē (jo sevišķi būtiska antīkā kultūrmantojuma pētniecības virzienu aktualizēšana Baltijas reģionā (tostarp Latvijā), sabiedrības iepazīstināšana ar tiem);
(2) konferencē sniegta iespēja iepazīties ar jau esošajām iestrādēm naturalia/artificialia pētniecības konceptā, gan izstrādāti un piedāvādi jauni koncepti un pieejas, tādējādi bagātinot izpratni par antīkā kultūrmantojuma un tā recepcijas kultūrainu reģionā;
(3) paralēli apspriesti jautājumi un aspekti, kas izgaismo mākslīgā/mākslīguma jomu intelektuālajā vidē mūslaikos un to aktuālajā diskursā (turklāt antīkā kultūrmantojuma konteksts tam piešķir īpašu dziļumu un pievienoto vērtību);
(4) kultūras procesu izpētes un komunikācijas jomā iesaistīti dažādu paaudžu pētnieki, jomas interesenti, kas nodrošina kontinuitātes potenciālu;
(5) pavērta iespēja no jauniem un dažādiem skatu puntkiem iepazīt antīko kultūrmantojumu un tā recepciju, kas kalpo par nozīmīgu eiropeiskās identititātes iezīmi;
(6) aprobēti materiāli potenciāli publicējamiem pētījumiem.
Projektu Collouium Balticum 2024 pamatā īsteno Latvijas Universitātes (LU) klasiskie filologi:
1. LU Humanitāro zinātņu fakultātes Klasiskās filoloģijas nodaļa. Vienīgā akadēmiskā struktūrvienība Latvijā, kas pārstāv klasiskās filoloģijas apakšnozari. Nodaļas vadītāja Gita Bērziņa (CV pielikumā).
2. LU Humanitāro zinātņu fakultātes Hellēnistikas centrs. Kultūrmantojuma centrs, kas attīsta hellēnisko kultūrvērtību nozīmi humanitārajā vidē, attīstot grieķu valodas, literatūras un kultūras pētniecību un izpēti Latvijā. Centra vadītāja Ilze Rūmniece (CV pielikumā)
3. LU Humanitāro zinātņu fakultātes Latīniskā kultūrmantojuma centrs. Kultūrmantojuma centrs, kas sekmē latīniskā kultūrmantojuma (Senās Romas perioda mantojuma un Latvijas teritorijas latīņvalodiskās tradīcijas) izpēti un aktualizēšanu zinātnes, izglītības un kultūras norisēs Latvijā. Centra vadītāja Brigita Cīrule (CV pielikumā).
Projekta īstenošanā iesaistītie starptautiskie sadarbības partneri ir Tartu Universitātes (Igaunija) un Viļņas Universitātes (Lietuva) Klasiskās filoloģijas nodaļas, kas ir nozīmīgi jomas izpētes centri Baltijā. Tāpat tiek īstenota sadarbība ar Lundas Universitātes (Zviedrija), Marburgas Filipa universitātes (Vācija), Adama Mickeviča universitātes Poznaņā (Polija) humanitārās jomas nodaļu/centru/programmu pārstāvjiem.
Plānotā mērķauditorija: augstskolu mācībspēki, studenti (pamatā humanitāro zinātņu, mākslas un kultūrvēstures joma); Latvijas muzejniecības un bibliotēkzinātnes speciālisti, pētnieki; skolotāji un vecāko klašu humanitārā virziena skolēni (jo sevišķi ģimnāzijas, kurās tiek apgūta latīņu valoda); mūžizglītības un kultūras interesenti.
Informācija par konferenci Colloquium Balticum tiks izplatīta LU mājas lapā (veltot īpašu sadaļu tiešu konferences norisēm), sociālajos tīklos, jo sevišķi orientējoties uz potenciālajām interešu grupām. Informācija par konferenci tiks nosūtīta ārvalstu augstskolām, kuru pārstāvji piedalās konferencē. Tiks sagatavota preses relīze. Par konferenci paredzēts nosūtīt informāciju humanitārā virziena vidusskolām (jo sevišķi Rīgas ģimnāzijām, kurās tiek apgūta latīņu valoda).
VKKF PPS