Projekts "Salacgrīvas nēģi - pieteikuma sagatavošana Nacionālajam Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstam"

"Salacgrīvas nēģi"
Salacgrīvas nēģi - pieteikuma sagatavošana Nacionālajam Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstam
Mērķprogramma "Nemateriālā kultūras mantojuma vērtību attīstība un ilgtspēja"
4 000.00 EUR
01.10.2024
01.10.2025

Projekta apraksts

Nēģi, to ķeršana un pagatavošana, ir viena no spilgtākajām dzīvā mantojuma vērtībām Salacgrīvā. Uz Salacas upes atrodas pavisam trīs nēģu tači, uz Svētupes – viens. No paaudzes paaudzē mantotas nēģu ķeršanas prasmes, nēģu pagatavošanas (galvenokārt cepšana) prakses un receptes, nēģu garša un nozīme vietējā kopienā Salacas un Svētupes krastos ir tas, kas veido šī nemateriālā kultūras mantojuma vērtību jeb Salacgrīvas nēģu tradīciju. Kopš 2022. gada Salacgrīvas nēģi ir iekļauti Eiropas Savienības pārtikas kvalitātes shēmā jeb aizsargāto cilmes vietas nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā. Ar norādi “Salacgrīvas nēģi” ir marķējami tikai Svētupes un Salacas upēs Salacgrīvas pagasta un Salacgrīvas pilsētas teritorijā zvejotie nēģi. Taču Salacgrīvas nēģu tradīcijai būtiska ir ne tikai nēģu ģeogrāfiskā izcelsme, bet arī kultūrvēsturiskais konteksts. Proti, Salacā un Svētupē nēģu ķeršanai joprojām izmanto tačus un murdus, kas ir unikāls zvejas paņēmiens ar gadsimtiem senu vēsturi. Svaigos nēģus salacgrīvieši uzturā parasti lieto ceptus, gatavojot nēģus želejā. Tradīcijai ir sava kopiena, ko veido gan nēģu ķērāji, gan cepēji, gan ēdāji. Salacgrīvas nēģi veido arī daļu no vietas identitātes - ne tikai Salacgrīvas un Salacas atpazīstamību, bet arī vietējo iedzīvotāju dzīvesveidu – salacgrīviešu vidū joprojām ir zināms senais nēģu nosaukums zutiņi, nēģi tiek vesti kā ciemkukulis, tie kā sezonāls ēdiens tiek gatavots gan ikdienā, gan svētkos.
Saglabāt Salacgrīvas nēģu tradīciju un Latvijas dzīvā mantojuma daudzveidību. Iesaistīt vietējo kopienu Salacgrīvas nēģu tradīcijas apzināšanā un saglabāšanā. Uzdevumi: Veikt Salacgrīvu nēģu tradīcijas izpēti, apzinot vēsturiskās un mutvārdu liecības par Salacgrīvas dzīvo mantojumu, analizējot mantojuma kopienas struktūru, izvērtējot tradīcijas saglabāšanas riskus un iespējas. Sagatavot pieteikumu Nacionālajam Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstam (saskaņā ar Latvijas Nacionālā kultūras centra norādījumiem – sk. www.nematerialakultura.lv), aprakstot kopienas struktūru, tradīcijas nozīmi kopienas dzīvē, sagatavojot ieskatu tradīcijas vēsturē, sadarbībā ar kopienu izveidojot tradīcijas saglabāšanas plānu, atlasot attēlus un sagatavojot citus nepieciešamos pielikumus pieteikumam u.c.
10/2024-2/2025 Salacgrīvas nēģu tradīcijas izpēte. Īstenos Ieva Vītola ciešā sadarbībā ar nēģu ķērājiem Salacā un Svētupē un nēģu cepējiem un ēdājiem Salacgrīvā (vismaz 6-8 intervijas, nēģu ķeršanas un gatavošanas foto dokumentācija). Tiks īstenota sadarbība ar Salacgrīvas muzeju, iepazīstot tradīcijas vēsturi un attīstības fāzes. 3/2025-5/2025 Pieteikuma sagatavošana. Īstenos Ieva Vītola sadarbībā ar biedrību “Salacgrīvas nēģi”, mantojuma kopienu, Latvijas Nacionālo kultūras centru. 10/2024 – 4/2025 kopienas saliedēšanas un aktivizēšanas pasākumi, piemēram, biedrības aktivitātes Nēģu dienā, sadarbība ar bibliotēkām Salacgrīvā un Svētciemā kopienas piekrišanas/apliecinājumu savākšanai. Citas nepieciešamās nomenklatūras (attēlu/informācijas izmantošanas atļauju u.c.) sarūpēšana. Īstenos Jānis Kravalis, biedrība “Salacgrīvas nēģi”. 6/2025 pieteikuma iesniegšana Latvijas Nacionālajam kultūras centram. 7/2025-9/2025 precizējumu veikšana, papildinājumu iestrādāšana pieteikumā. Pieteikuma gala redakcijas sagatavošana.
Tiks veikta Salacgrīvas nēģu tradīcijas izpēte, tās vēsturiskā attīstība un nozīme vietējā kopienā. Tiks saliedēta un aktivizēta mantojuma kopiena, iesaistot nēģu ķērājus, cepējus un ēdājus tradīcijas apzināšanā un vienlaikus saglabāšanā. Tiks sagatavots un iesniegts pieteikums par Salacgrīvas nēģu tradīciju Nacionālajam Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstam, Latvijas Nacionālajam kultūras centram. Domājams un cerams, Latvijas Nacionālais Nemateriālā kultūras mantojuma saraksts 2025. gada otrā pusē kļūs daudzveidīgāks un tiks papildināts ar jaunām Latvijas dzīvā mantojuma vērtībām – unikālo Salacgrīvas nēģu tradīciju. Tiks saglabāta Salacgrīvas nēģu tradīcija mūsdienās un nākotnē.
Ieva Vītola, PhD, Latvijas Kultūras akadēmijas Kultūras un mākslu institūta pētniece, īstenojusi daudzus pētījumus par dažādām dzīvā mantojuma un tradicionālās kultūras tēmām (sk. CV). Sagatavojusi 25 izdevumus starpnozaru mākslu grupas “SERDE” izdevumu sērijā “Tradīciju burtnīca” (http://www.serde.lv/?q=lv/node/16 ). Latvijas Nacionālajam nemateriālā kultūras mantojuma sarakstam sagatavojusi pieteikumus (balstītus izpētē) par Siguldas spieķu darināšanas prasmēm un Gaujas plostnieku tradīciju. Jānis Kravalis, biedrības “Salacgrīvas nēģi” valdes priekšsēdētājs kopš 2018.gada, Eiropas Savienības Aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu shēmai gatavoja un iesniedza pieteikumu no ražotāju grupas “Salacgrīvas nēģi” rezultātā 2022. gadā Salacgrīvas nēģi ir iekļauti Eiropas Savienības pārtikas kvalitātes shēmā. Biedrība “Salacgrīvas nēģi”, kurā ir 9 aktīvi biedri, kuri pārstāv nēģu ķērāju un cepēju intereses Salacgrīvā. Plānota sadarbība ar Limbažu novada pašvaldības iestādēm Salacgrīvas muzeju un Tūrisma informācijas centru pieteikumam nepieciešamo pielikumu sagatavošanā.
Salacgrīvas nēģu ķērāji un cepēji. Salacgrīvas, Salacas un Svētupes krastu iedzīvotāji. Ikviens, kuram garšo Latvijas tradicionālais ēdiens – nēģi, cepti nēģi želejā. Limbažu novada iedzīvotāji. Ikviens, kuram saistošs Latvijas nemateriālais kultūras mantojums.