Latviju un Ukrainu vieno piederība lielām "impērijām": Žečpospolitai, Krievijas impērijai, PSRS. Tāpēc, neskatoties uz to, ka abām valstīm nav kopīgu robežu, pastāv līdzības vēsturiskajos un kultūras procesos, kas norisinās kopš 16. gadsimta. Šodien, kad Krievijas agresijas dēļ Ukrainas pilsoni ir spiesti meklēt patvērumu citās valstīs, tajā skaitā Latvijā, un kad pasaules drošību apdraud no Krievijas valsts imperiālistiskā politika, ir nepieciešams aktualizēt jautājumu par mūsu tautu likteņiem “impēriju” laikā. Tāpēc projekta mērķis ir apzināt un izpētīt kopīgās tendences latviešu un ukraiņu tautu vēsturē un kultūras attīstībā lielo "impēriju" laikā - no 16. gadsimta līdz 20. gadsimta beigām, kā arī noteikt "impēriju" ietekmi uz identitātes un valstiskuma veidošanos. Projektam ir gan zinātnisks, gan izglītojošs raksturs. Projekta ietvaros tiek paredzēts novadīt teorētiskās lekcijas (kopumā 15) un praktiskās nodarbības avotu pētniecībā (kopumā 6), kā arī rīkot izbraukuma seminārus ar mērķi iepazīstināt Latvijas un ārzemju studentus un lektorus ar Latvijas dokumentāro un kultūras mantojumu. Jauno zinātnieku skola ir starptautisks pasākums. Tas paredz sadarbības veidošanu starp LU Latvijas vēstures institūtu un ārzemju institūcijām, galvenokārt Ukraiņu: Ukrainas Zinātņu akadēmijas Ukrainas vēstures institūtu, Kijevas-Mohiļanskas Akadēmiju, Prikarpatu Nacionālo Universitāti, Bidgoščas Universitāti (Polija) utt. Tādejādi projekta rezultātā tiks paplašināts LU Latvijas vēstures institūta zinātniskās sadarbības tīkls.
Projekta īstermiņa mērķi: 1) apzināt un izpētīt kopīgas tendences latviešu un ukraiņu tautu vēsturē un kultūras attīstībā lielo "impēriju" laikā - no 16. gadsimta līdz 20. gadsimta beigām; 2) Noteikt "impēriju" ideoloģijas un politikas ietekmi uz identitātes un valstiskuma veidošanos; 3) Pievērst jauno zinātnieku uzmanību vēstures un kultūras mantojuma izpētes un saglabāšanas problēmai.
Projekta ilgtermiņa mērķi: 1) Veicināt akadēmiskās vides un plašākas sabiedrības interesi par Latvijas un Ukrainas vēsturi un kultūru, tādejādi sekmēt integrācijas procesu; 2) Latvijas kultūras mantojuma popularizācija ārzemju speciālistu vidū; 3) Izveidot stabilu un ilgstošu sadarbību ar pētniecības institūcijām kopīgo zinātnisko projektu izstrādei un realizēšanai; 4) Sagatavot un izdot monogrāfiju “Latvija un Ukraina impēriskuma ēnā”.
Uzdevumi: 1) Ņemot vērā izvirzītus mērķus, veikt vasaras skolas tematisko bloku izveidi un lekciju atlasi; 2) Zinātniskās literatūras un avotu atlase nodarbībām; 3) Izstrādāt praktiskās nodarbības avotu pētniecībā, iekļaujot arī vizuālo avotu analīzi – heraldiku, mākslas darbus, arhitektūras pieminekļus; 4) Izveidot metodiskos līdzekļus – atbalsta materiālus pētniecības teorētiskajos jautājumos jauno pētnieku nodarbībām, akcentējot starpdisciplināro pieeju vēstures un kultūras mantojuma pētniecībā.
Skola tiek plānota no 25.06.2023 līdz 30.06.2023. Tā notiks klātienē LU Latvijas vēstures institūta telpās (Kalpaka bulvāris 4, Rīga) un LU Vēstures un filozofijas fakultātē (Aspazijas 5, Rīga) ar iespēju dažiem ārvalstu dalībniekiem uzstāties attālināti. Vasaras skolā ir plānots iesaistīt 43 personas (12 studenti no Ukrainas un 16 no Latvijas, kā arī 15 lektori no Ukrainas, Polijas, Uzbekistānas). Kritēriji lektoru atlasei: doktora grāds, darbs zinātnes institūcijā, pētnieciskās darbības sasaiste ar skolas tēmu, velme un iespēja piedalīties pasākumā. Kritēriji studentu atlasei: aspirantūras vai doktorantūras students, motivācijas vēstule, disertācijas sasaiste ar skolas tēmu. Pieteikšanas dalībai tiks izsludināta 2023. gada martā LU un DU mājas lapās.
Skolai ir paredzēti 3 tematiskie bloki: 1) vēsturisko un kultūrvēsturisko procesu pētniecības jautājumi; 2) identitāte un valstiskums; 3) kultūras mantojuma apzināšanas un saglabāšanas problēmas Latvijā un Ukrainā.
Skolas laikā tiks organizētas: 1) 15 lekcijas par teorētiskajiem jautājumiem; 2) 6 praktiskās nodarbības studentiem; 3) Studentu ziņojumi par savu pētniecisko darbību un rekomendāciju saņemšana no pētniekiem; 4) Iepazīšanas vakars, kura laikā notiks iepazīstināšana ar katras dalībvalsts kultūras tradīcijām; 5) 2 izbraukuma semināri: Latvijas etnogrāfiskais brīvdabas muzejs, Latvijas Valsts vēstures arhīvs
1. Tiks organizēts starptautisks zinātnisks pasākums;
2. Pētnieki, studējošie, skolēni un visi interesētāji iegūs padziļinātas zināšanas Latvijas vēsturē un kultūrā, ka arī izpratni par Latvijas un Ukrainas tautu saskarsmes punktiem “impēriju” laikos;
3. Tiks veidota izpratne par imperiālisma ietekmi uz identitāti, kultūru un vēstures procesiem;
4. Jaunie zinātnieki iegūs pieredzi dažādu avotu veidu pētniecībā, tajā skaitā vizuālo avotu analīzē;
5. Jaunie zinātnieki iegūs dalības pieredzi starptautiskā mēroga pasākumā;
6. Tiks nostiprināti esošie un veidoti jauni zinātniskie kontakti;
7. Tiks savākti materiāli kolektīvajai zinātniskai monogrāfijai “Latvija un Ukraina impēriskuma ēnā”.
Projekta īstenotais ir LU Latvijas vēstures institūts. Tā ir vadošā pētnieciskā institūcija Latvijā vēstures un arheoloģijas zinātnes jomā. Universitātei un Institūtam ir visa nepieciešama infrastruktūra vasaras skolas rīkošanai: telpas, tehniskais aprīkojums, noslēgti līgumi ar pakalpojumu sniedzējiem. Ka arī ir liela pieredze projektu vadīšanā un starptautisko pasākumu organizēšanā. Projekta vadītāja ir Tatjana Bogdanoviča – zinātniskā grāda pretendente, LU LVI zinātniskā asistente. Ieguva pieredzi starptautisko pasākumu vadīšanā. “Starptautiskā starpdisciplinārā jauno pētnieku zinātniska skola “Latvija-Ukraina: vēstures un kultūras krustpunkti” vadītāja. Projektu īstenot palīdzēs LU Vēstures institūta direktors G. Straube, kuram ir liela pieredze gan pētniecībā gan organizatoriskajā darbā, kā arī profesore I. Saleniece - Daugavpils Universitātes Mutvārdu vēstures centra direktore.
Projektam ir plaša mērķauditorija. Tas tiek domāts gan pētniekiem – Latvijas, Ukrainas un citu valstu zinātnisko institūciju darbiniekiem, gan jaunajiem zinātniekiem – aspirantūras/doktorantūras un maģistrantūras studējošiem no Latvijas un Ukrainas. Kopumā projektā tiks iesaistītas 43 personas – 28 studenti un 15 lektori (pētnieki). Lekcijas un nodarbības varēs apmeklēt arī personas, kas nav saistītas ar akadēmisko vidi, bet interesējas par Latvijas un Ukrainas vēsturi un kultūru. Lai piedalītos pasākumā viņiem būs jāaizpilda pieteikums. Informācija par šo iespēju tiks izplatīta sociālajos tīklos, kā arī LU un LU Latvijas vēstures institūta mājaslapā.
VKKF PPS