Projekts "Radošais brauciens uz 75. Berlīnes kinofestivālu"
DĀRTA SAKNE
Radošais brauciens uz 75. Berlīnes kinofestivālu
FILMU MĀKSLAS NOZARE. 2024.gada 3.projektu konkurss
600.00 EUR
13.02.2025
20.02.2025
Projekta apraksts
Berlīnes Starptautiskais kinofestivāls jeb Berlināle ir viens no pirmajiem A klases festivāliem, kas ievada jauno kino sezonu un kalendāro gadu. Berlināle līdzās Kannu un Venēcijas festivāliem Eiropā ir mākslas un kino tendenču diktētājs, kas šogad notiks 75. reizi, iezīmējot arī pagriezienu festivāla attīstībā jaunās direktores Trišas Tatlas vadībā. Festivāla konkursa skates – galvenais konkurss, “Satikšanās” (Encounters) un citas – apkopo kino ar sociālpolitiskiem vaibstiem, lūkojoties uz kino kā audiovizuālu kritikas formu un ikgadēji pulcējot klasiķus, drīz par tādiem topošos un pavisam jaunus vārdus no visas pasaules. Reaģējot uz kinodarbu pārprodukciju un samazinoties finansējumam, šogad Berlināle piedzīvoja būtiskas izmaiņas, proti, festivāla apjoms no 300 darbiem tika samazināts uz pusi. Dalība kinofestivālā ir iespēja fiksēt aktuālās tendences, autorus un filmas globālā un reģionālā mērogā, tāpat sniedz iespēju dalīties ar iespaidiem rakstveida, mutvārdu u.c. kino kritikas formātos. Ir būtiski nodrošināt kritiskās domas un publicistikas pēctecību Latvijas kultūras telpā, piedāvājot sekot līdzi pasaules kino tendencēm un to filmu, kuras vēlāk būs skatāmas vietējos kinoteātros, plašāku kontekstu, analīzi un recepciju. Jo īpaši jāizceļ Berlināles nozīme Austrumeiropas, tostarp Latvijas kino, attīstības kontekstā – 2024. gadā savu starptautisko atpazīstamību tieši šajā festivālā kaldināja Dāvja Sīmaņa pilnmetrāžas spēlfilma "Marijas klusums" (2024), kas tika iekļauta "Foruma" sadaļā. Tāpat pērnais gads Berlinālē stipendijas pieteicējai bija nozīmīgs, jo viņa tika iekļauta Starptautiskās Kinokritiķu federācijas (FIPRESCI) žūrijā, izvērtējot "Satikšanās" konkursa darbus.
Ieskats Berlīnes kinofestivālā, publicējot dažādu formātu publikācijas plašākai auditorijai un profesionāļiem, ir būtisks, savienojot lokālo ar pārnacionālo un globālo. Svarīga arīdzan ir Latvijas preses klātbūtne šajā festivālā, dibinot jaunus kontaktus un apliecinot savu pārstāvniecību šajā kinoforumā. Apmeklējot kinofestivālu, iespējams atzīmēt sekojošus mērķus:
1. Veidot vairākas publikācijas par Berlināles kino festivāla konkursiem un citās sadaļās izrādītajām filmām un to veidotājiem, kas tiktu publicētas latviski un angliski gan plašākai auditorijai orientētos medijos, gan arī nozares profesionāļiem paredzētos izdevumos.
2. Spēcināt un attīstīt Latvijas kinopreses klātbūtni un pārstāvniecību vienā no kino nozares būtiskākajiem festivāliem.
3. Vairot un attīstīt vietējās auditorijas erudīciju, izpratni un zināšanas par globālo kino telpu, iepazīstinot ar filmu procesiem, autoriem un to darbiem.
4. Apzināt festivāla skašu saturu, veidojot programmas Rīgas Starptautiskajā kinofestivālā (RIGA IFF).
Tiek izvirzīti sekojoši uzdevumi:
1. Dalība Berlināles kinofestivālā un tā pasākumos.
2. Starptautiskās kino pieredzes un kompetences attīstīšana.
3. Recenziju, interviju un citu publikāciju veidošana: tās taps medijos “SestDiena”, “Kino Raksti” un Latvijas Radio raidījumā "Kultūras rondo" laikā no februāra vidus līdz martam (vai vēlāk – tas atkarīgs no filmu izplatītāju izveidotā filmu distribūcijas kalendāra). 4. Jaunu starptautisko, iepriekš izveidoto kontaktu un koleģialitātes stiprināšana.
5. RIGA IFF programmas attīstīšana.
6. Filmu apzināšana, balsojot par Eiropas Kinoakadēmijas balvām un Holivudas Ārzemju preses asociācijas (HFPA) piešķirto balvu "Zelta globuss" ārzemju vērtētājas statusā.
Zemāk aprakstīts Berlināles kinofestivāla radošā brauciena plānojums mēnešos:
1. Aviobiļešu un naktsmītņu rezervēšana – 2024. gada novembris.
2. Akreditācijas pieteikuma izstrāde – 2024. gada decembris (preses akreditēšanas termiņš Berlināles kinofestivālam nav izziņots).
3. Interviju un tikšanos plānošana – 2024. gada janvāris – februāris.
4. Dalība Berlināles kinofestivālā un pirmo publikāciju veidošana – 2025. gada 13.–20. februāris (festivāla norises laiks 13.– 23. februāris).
5. Citu publikāciju veidošana – 2025. gada marts–decembris (vai vēlāk – tas atkarīgs no filmu izplatītāju izveidotā filmu distribūcijas kalendāra).
6. Projekta izvērtējums un atskaišu sagatavošana – 2025. gada marts.
Projekta kvalitatīvie rezultāti:
1. Tiek radītas vairākas rakstveida un citu formātu publikācijas par festivālu, ļaujot lasītājiem un klausītājiem iepazīties ar festivāla daudzšķautņaino programmu un kinoveidotājiem. Tas ir īpaši būtiski pēcpandēmijas un inflācijas laikā, kad klātienes kino skatīšanās formāts ir būtiski ietekmēts, kā arī ievērojami palielinājusies dzīves dārdzība un sabiedrībā mazinājusies kultūras produktu un pasākumu pirktspēja.
2. Filmu skatīšanās un Berlināles kinofestivāla pieredze ir svarīgs veids, kā veicināt profesionālo pilnveidi, pārzinot aktuālās tendences, tēmas, estētiskos risinājumus un mākslinieciskās koncepcijas, kā arī pašu festivālu veidošanas un mākslinieciskās vadības praksi. Būtiski norādīt, ka dalība, redzamība un pārstāvniecība starptautiskos notikumos ir izšķiroši svarīga Latvijas kino nozarei un to veidojošajiem profesionāļiem tēla un reputācijas sekmēšanā.
3. Projekta pieteicēja ikdienā pasniedz lekcijas gan Latvijas Kultūras akadēmijā, gan arī Antuāna Duanela kinoskolā un citviet – starptautiska pieredze un zināšanu kapacitātes atjaunošana ir vitāls pašizaugsmes faktors; tas palīdz attīstīt gan publicistikas un kuratores darba prakses, gan akadēmisko un pedagoģisko darbību.
Projekta kvantitatīvie rezultāti:
1. Dalība kinofestivālā ļautu iepazīstināt ar galveno konkursa skašu, paralēlo sekciju un īpašo notikumu apskatiem un refleksijām, kas rezultētos vairākās dažādu formātu publikācijās.
2. Intervijas ar festivālos klātesošajiem kinoveidotājiem.
3. 2024. gada RIGA IFF veidoto programmu plānošanas un kuratora darbs: sadarbības partneri, filmu programmas papildinājumi u.c.
4. Kinokritikas un starptautiskās sadarbības pilnveide, izceļot "Zelta globuss" un FIPRESCI.
Dārta Ceriņa darbojas galvenokārt kino un teātra pētniecībā, žurnālistikā un kritikā, attīstot starpdisciplināras pieejas un īstenojot tās praksē. Kopš 2020. gada lektore Latvijas Kultūras akadēmijā (LKA), bet no 2017. gada – zinātniskā asistente LKA Kultūras un mākslu institūtā. Šobrīd raksta maģistrantūras darbu, drīzumā absolvējot Tartu Universitātes maģistrantūras studijas semiotikā. 2017. gadā absolvējusi LKA bakalaura programmu “Audiovizuālās uz skatuves mākslas teorija”. Pēdējo gadu laikā Ceriņa papildinājusi zināšanas, piedaloties skatuves un audiovizuālajai mākslai veltītās zinātniskajās konferencēs, festivālos un meistarklasēs gan vietējā, gan starptautiskā līmenī. Ceriņa bijusi viena no programmas veidotājām un komunikācijas izstrādātājām Baltijas jūras dokumentālo filmu forumam (Baltic Sea Docs), kā arī organizējusi vairākas zinātniskās konferences un meistarklases un radošās producentes statusā arī mākslas notikumus. Veidojusi jaunā teātra festivālu “Homo Novus” un bijusi resursu speciāliste, producente Latvijas Jaunā teātra institūtā. Šobrīd strādā Rīgas Starptautiskajā kinofestivālā (Riga IFF) kā kuratore un digitālā kataloga redaktore un autore, līdztekus tam ir Dailes teātra starptautiskā aģente un kuratore, bet kopš 2022. gada – Holivudas Ārzemju preses asociācijas piešķirtās balvas “Zelta globuss” vērtētāja; kopš 2023. gada FIPRESCI Latvijas nodaļas valdes locekle, kura šogad bijusi FIPRESCI žūrijās Roterdamas un Berlināles kinofestivālos.
Primāri plānots publicēt rakstus žurnālā "SestDiena", kurā projekta pieteicēja piekto gadu regulāri publicē recenzijas, problēmrakstus, apskatus un intervijas ar kino nozares pārstāvjiem, kā arī raidījumā "Kultūras rondo", kur kopš šī gada kopā ar kino publicistu Žulijenu Nuhumu Kulibali vienu nedēļā tiek piedāvātas verbālās kinorecenzijas, kas Latvijā ir novatorisks kino kritikas formāts. Darbība šajos medijos ir būtiska, jo to lasītāji un klausītāji ir no dažādām Latvijas vietām, informējot ne vien Rīgā dzīvojošos, bet arī plašāku neprofesionāļu auditoriju un papildinot to zināšanas par aktuālajām norisēm kino industrijā. Tā kā dienas preses un periodisko izdevumu saturā arvien mazāk parādās kultūrai un mākslai veltīts saturs, "SestDiena" redakcija iestājusies par kino – gan Latvijas filmu un to veidotāju pārstāvību žurnālā, gan Eiropas, ASV u.c. reģionu – piedāvājot aktuālu saturu auditorijai ar dažādām kino pieredzēm, zināšanām, interesēm u.tml. Tāpat plānots veidot publikācijas interneta kino žurnālam "Kino Raksti", kura lasītāju apjomu primāri veido nozares profesionāļi, jaunie speciālisti-studenti, kā arī auditorija ar padziļinātāku interesi un zināšanām par kino. Vienīgā Latvijas medija, kas veltīts kinomākslas procesiem, aktuālajiem notikumiem un problēmām, redakcionālā darbība spilgti apliecina lokālā un starptautiskā mijiedarbi. Paredzēts sadarboties ar ārzemju izdevumiem un kino izrādīšanas vietnēm, bet esošajā situācijā ir grūti precizēt sadarbību un tās apjomu gan kvantitatīvā, gan kvalitatīvā izteiksmē.
VKKF PPS